Pāriet uz saturu

Skylab

Vikipēdijas lapa
Skylab
Skylab
OperatorsNASA
Starts14.05.1973. 17:30 UTC
Starta vietaKenedija kosmosa centrs LC-39A Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteSaturn V (divas pakāpes)
Beigu datums11.07.1979.
NSSDC ID1973-027A
SCN06633
Masa68 175 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Slīpums50°
Periods93,4 min
Apogejs442 km
Perigejs434 km

Skylab bija ASV pirmā orbitālā stacija, ko Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) palaida 1973. gadā. Staciju apmeklēja trīs ekspedīcijas. 1979. gadā Skylab nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.

Skylab uzbūve

Kosmiskā stacija tika veidota uz nesējraķetes Saturn V trešās pakāpes S-IVB (sērijas numurs 212) bāzes. Raķešpakāpes iekšiene tika iekārtota piemērota dzīvošanai. Ārpuse bija pārklāta ar siltumizolācijas un mikrometeorīdu aizsardzības pārklājumu.

Stacija sastāvēja no piecām daļām:

  • Apollo Telescope Mount (ATM), Saules observatorija ar astoņiem instrumentiem un četriem saules bateriju paneļiem; uzmontēta uz MDA un AM.
  • Multiple docking adapter (MDA), modulis ar divām pieslēgvietām kosmosa kuģiem; izvietots AM galā.
  • Airlock module (AM), slūžu kamera; izvietota starp MDA un OWS.
  • Instrument unit (IU), instrumentu nodalījums gredzena formā; izmantots tikai stacijas iedarbināšanas sākuma posmā.
  • Orbital workshop (OWS), orbitālā darbnīca ar laboratorijām un vietām apkalpes dzīvošanai. Pie OWS bija piemontēti vēl divi saules bateriju paneļi (viens no tiem zaudēts palaišanas laikā).

Stacijas resursi nodrošināja trīs apkalpes locekļu uzturēšanos 84 diennaktis.

Skylab tika palaista 1973. gada 14. maijā 17:30 UTC ar modificētu nesējraķeti Saturn V no Kenedija kosmosa centra Kanaveralas zemesragā. Pēc stacijas ievadīšanas orbītā izrādījās, ka ir atdalījies mikrometeorīdu aizsardzības pārklājs. Tas savukārt ir norāvis vienu saules bateriju paneli, bet otru nosprostojis tā, ka tas nav atvēries. Stacijā bija kritiski zema temperatūra un nedarbojās termoregulācija.

Pēc sākotnējā plāna diennakti pēc Skylab palaišanas būtu startējusi pirmā ekspedīcija ar apkalpi Čārlzs Konrāds, Džozefs Kervins un Pols Veics. Lai glābtu staciju, īsā laikā tika izgatavots ekrāna aizvietotājs — pārklājs uz četriem izvēršamiem stieņiem.

Pirmā ekspedīcija Skylab 2 (Konrāds, Kervins un Veics) startēja 1973. gada 25. maijā. Triju ārpuskuģa aktivitāšu laikā kosmonauti izvērsa iestrēgušo saules bateriju paneli un uzstādīja siltumaizsardzības pārklāju.

Otrā ekspedīcija Skylab 3 (Elans Bīns, Ouens Geriots un Džeks Lousma) sākās 1973. gada jūlijā un ilga 59 dienas. Apkalpe veica zinātniskos eksperimentus medicīnā, bioloģijā, Saules un Zemes novērojumus, u.c. Veiktas trīs iziešanas kosmosā, uzstādot otro siltumaizsardzības pārklāju un veicot citus uzdevumus.

Trešā ekspedīcija Skylab 4 (Džeralds Kerrs, Edvards Gibsons un Viljams Pougs) sākās 1973. gada novembrī un ilga 84 dienas. Veiktas četras iziešanas kosmosā.

Pilotējamo lidojumu uz Skylab kopsavilkums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kosmosa kuģis Apkalpe Starta datums Saslēgšanās ar staciju Atvienošanās no stacijas Nolaišanās datums Lidojuma ilgums
Skylab 2 Čārlzs Konrāds
Džozefs Kervins
Pols Veics
1973. gada 25. maijā 1973. gada 26. maijā 1973. gada 22. jūnijā 1973. gada 22. jūnijā 28 d 49 min
Skylab 3 Elans Bīns
Ouens Geriots
Džeks Lousma
1973. gada 28. jūlijā 1973. gada 28. jūlijā 1973. gada 25. septembrī 1973. gada 25. septembrī 59 d 11 h 9 min
Skylab 4 Džeralds Kārs
Edvards Gibsons
Viljams Pougs
1973. gada 16. novembrī 1973. gada 16. novembrī 1974. gada 8. februārī 1974. gada 8. februārī 84 d 1 h 15 min

Kopš 1974. gada februāra Skylab darbojās bez cilvēku klātbūtnes. 1974. gadā bija plānota vēl viena 20 dienu ekspedīcija Skylab 5, kuras laikā stacija tiktu pacelta augstākā orbītā, lai saglābtu Skylab līdz Space Shuttle kosmoplānu lidojumu sākumam. Misija Skylab 5 tomēr tika atcelta.

Pēc 1974. gada aprēķiniem Skylab noturētos orbītā līdz 1980. gadu sākumam. Pieaugušās Saules aktivitātes dēļ Zemes atmosfēra izpletās, tādējādi stacijas orbītas augstums samazinājās straujāk. 1977. gada beigās NORAD prognozēja Skylab noiešanu no orbītas 1979. gada vidū. Lai arī NASA plānoja Space Shuttle pirmo lidojumu 1978. gadā, tā izstrāde aizkavējās, un vairs nebija cerību pacelt Skylab augstākā orbītā.

Skylab no orbītas nogāja 1979. gada 11. jūlijā. Dažas stundas pirms tam lidojuma vadības kontrolieri noorientēja staciju tā, lai minimizētu risku tās nokrišanai uz apdzīvotiem rajoniem. Ieiešana atmosfēras blīvajos slāņos notika aptuveni 16:37 UTC. Stacijas nesadegušās daļas nokrita Rietumaustrālijā, uz dienvidrietumiem no Pērtas.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]